November 2010
5 posts
Kāds cilvēks (reizēm pat vārdos neizsakāma iemesla dēļ), vai kāda ar mums tiešā veidā nesaistīta rīcība ir spējīga tīīk ļoti satracināt.
Ha! Kad šodien atkal tas notika, pēkšņi prātā iešāvās doma - vai mani tas(jeb kas) satrauktu, ja manis te(kur tas jeb kas norisinās) nebūtu?
Ļoti palīdzēja un pārsteidzoši iepriecināja, šī prātā ieskrējušās domas radītā sajūta.
“What lies behind us and what lies ahead of us are tiny matters compared to what...”
– ~ Oliver Wendell Holmes
(pieziime, lai atcereetos autoru )
Vakar tiku pie gumijas zaabakiem. Shoriit devos izmeegjinaajuma gaajienaa.
Aizgaaju liidz juurai un kaa jau mums cilveekiem dabaa, sveicinaaju to. Tas man atgaadinaaja sarunu paaris dienas atpakalj, kur kaads man staastiija, ka katru dienu iet sasveicinaaties ar juuru. Ha! Shodien nodomaaju, staavot un luukojoties viljnjos. Tas beerzs aiz mana loga un akmenis pie aardurviim ir pelniijushi manu...
Neatvadiities - dziivot taa, lai vienmeer buutu...
Kultuura muus ieaudzinaajusi atvadiities.
Ierast un pierast neatvadiities! Dziivot taa, ka buut mieraa, ja kaads, izraadaas, devies prom. Janu peekshnji nomirst neatvadiijies - tas pats kaa aizbraucis neatvadiijies. Un ir mieriiga sirds. Jo ieradums, kopsh atvadiishanaas atmeshanas, ir sirdi mieriigu tureet klaatbuutnee. Taa ka noveerteet. Taa ka noveerteet un ne piekjerties.
Vakarnakt Stig...
Ja nu kaadam gadaas te iegriezties un atdurties pie taa pasha vecaa, veeleejos vien teikt, ka dikti negribaas ljodziities rakstot bez garuma un miikstinaajuma ziimeem, kaa arii datorvieta ir vis nemiiliigaakaa vieta skolaa.
Vispaar ko es te daru un kaa man iet:
Maacos laiciigi pamosties, laiciigi aizejot guleet.(izraadaas, ka tas ir tik ljoti vienkaarshi)
Maacos nepaareesties, noveerteejot ik...